Dilemma: vai ir iespējams samazināt gan izmaksas, gan risku? Ko pasaule izvēlēsies 2020.–2026.gados?
Nepareiza sistēmu uzturēšanas stratēģija var būtiski noteikt uzņēmuma vispārējo produktivitāti. Nav svarīgi, vai tas ir ražošanas uzņēmums, nekustamā īpašuma attīstītājs vai tirdzniecības centrs. Visi meklē risinājumu tai pašai dilemmai: kā saglabāt līdzsvaru starp izdevumiem/izmaksām, ko piešķir sistēmu uzturēšanai, un darbības traucējumu risku, ražošanas dīkstāvēm, nepietiekamo komfortu, sūdzībām vai energoresursu izšķiešanu. To visu var saukt par sistēmu/ēku uzturēšanas pakalpojuma ietekmi. Tehniskās uzturēšanas pakalpojums (angļu val. “maintenance”) pats par sevi nosaka līdz 30% no kopējās produktivitātes vai uzturēšanas procesa.
Jauna pakalpojumu metode, kas samazina izmaksas
Protams, jau daudzus gadus visā pasaulē ir apsvērtas iespējas, kā samazināt ēku sistēmu uzturēšanas izmaksas, vienlaikus saglabājot pakalpojumu kvalitāti. Pirms dažiem gadiem īpaši populāra bija energoefektivitāte. Tagad lielākā daļa ēkas uzturēšanas izdevumu ir alga, kas veido līdz 78%. Ne mazāku daļu veido paša procesa efektivitāte, kā arī cilvēciskā faktora optimizācija.Visiem ir saprotams, ka tehnoloģijas un to pielietojums ir efektivitātes uzlabošanas atslēga. Pasaules lielākie tehnoloģiju uzņēmumi (kā, piemēram, Microsoft, Siemens un Automated logic) jau sen pievērš galveno uzmanību datu analītikai un datu izmantošanai, lai iegūtu noderīgu informāciju.Šādu datu izmantošana ir viena no galvenajām iezīmēm, kas raksturo jaunu sistēmu/ēku uzturēšanas metodi – paredzoša (angļu val. “predictive”) uzturēšana. Tas nozīmē, ka, pamatojoties uz šo metodi, uzturēšana tiek veikta saskaņā ar sistēmas parametru datiem, ko savāc ar dažādu sensoru palīdzību. Parametri tiek pastāvīgi analizēti, un, saskaņā ar to izmaiņām, automatizētās sistēmas ziņo par iespējamiem traucējumiem. Citiem vārdiem sakot, noteiktu sistēmu darbība tiek pārbaudīta visu diennakti 24/7, izmantojot informācijas sistēmas.
Aprūpes un apkopes metodes
Paredzošās (angļu val. “predictive”) tehniskās apkopes metodes globālais tirgus katru gadu paplašinās par 25,2% no 1 miljarda ASV dolāru 2020.gadā līdz plānotajiem 12,3 miljardiem ASV dolāru 2025.gadā. Šis paplašinājums nav nejaušs. Balstoties uz pasaules praksi, paredzošās tehniskās apkopes metode ir par 30% efektīvāka nekā pārējie divi sistēmu/ēku uzturēšanas modeļi – reaktīvās apkopes metode (angļu val. “reactive”) un preventīvā metode (angļu val. “preventive”). Apskatīsim uzskaitīto 3 metožu izmantošanas iespējas, priekšrocības un ieguvumus.
Analītiskā datu apstrāde. Plāni, kas var palīdzēt paredzēt iekārtu bojājumus un pārbaudīt apkopes darbības.
II. Metode – Preventīvā
Plānveidīga apkopes darbu veikšana. Inženiertehnisko sistēmu vadība / uzraudzība, kā arī datu vākšana.
Metode – Reaktīvā
Avārijas un remonta darbi.
APEX Intelligence – tā ir mērķtiecīga datu vākšana, datu plūsmas analīze un pārvaldība.
Iekārtu izmantošana, līdz tā sabojājas, tiek raksturota kā reaktīvās apkopes metode (angļu val. “reactive”). Šo metodi izmanto noteiktām sistēmām / iekārtām, kuru darbības traucējumi nevar radīt ievērojamus zaudējumus. Piemēram, ir skaidrs, ka viena gaismekļa kļūme nerada ievērojamu risku vai iespējamos zaudējumus. Gaismekļa normālai darbībai nav nepieciešamas īpašas pārbaudes vai apskates. Tieši šādiem gadījumiem izmanto reaktīvās apkopes metodi (angļu val. “reactive”).
Tomēr ir sistēmas, kuru darbības traucējumi var radīt ievērojamus zaudējumus vai riskus. Piemēram, ugunsgrēka signalizācijas sistēmas darbība ir periodiski jāpārbauda un jāapseko. Šim nolūkam tiek izmantotas plānveida preventīvās sistēmu pārbaudes (angļu val. “preventive”) – apskates. Attiecīgi arī apgaismojuma sistēmai – piemēram, gadījumā, ja nedarbojas apgaismojuma vadības laika relejs, kas atbild par gaismas izslēgšanu ārpus darba laika, tad šīs sistēmas darbības traucējumi var palielināt elektroenerģijas patēriņu līdz pat 10%. Līdz ar to šīs sistēmas daļas plānotās pārbaudes var samazināt energoresursu izmaksas.
Ēkā vienlaicīgi var strādāt līdz 8 dažādām sistēmām vai simtiem dažādu ierīču. Tāpēc katrai sistēmai ir jāizvēlas atbilstoša apkopes metode ne tikai, lai nodrošinātu atbilstību Latvijas tiesību aktu prasībām, bet arī lai pareizi izmantotu būvniecības sistēmu veiktspēju, novērstu enerģijas patēriņa riskus vai zaudējumus. Piemēram, apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas (AVGK) sistēmas ēkā nodrošina līdz 40% no elektroenerģijas izmaksām. Turklāt šo sistēmu darbība nodrošina 100% komfortu ēkā esošajiem cilvēkiem. Neskatoties uz to, šo sistēmu uzturēšanai kļūdaini tiek piemērota reaktīvās apkopes metode vai nepietiekams plānoto pārbaužu periodiskums.
Dabiski, ka AVGK sistēmas apskates 365 reizes gadā (ieskaitot algu) maksātu daudz, tāpēc periodisko pārbaužu skaits samazinās, neskatoties uz sistēmas pareizas darbības nozīmi. Šo sistēmu darbības pārbaude, izmantojot sistematizācijas tehnoloģijas, ir vienīgais efektīvais veids, kā saglabāt līdzsvaru starp pārbaudes izmaksām, sniegto pakalpojumu ietekmi uz komfortu un optimālu enerģijas patēriņu. Tādējādi digitalizācijas piemērošana iekārtu uzturēšanai ir paredzošās apkopes metodes (angļu val. “predictive”) būtība, kas samazina pašas uzturēšanas izmaksas un nodrošina efektīvu iekārtas darbību 24/7.
Kāda ir situācija Latvijā?
Latvijā ir daudz organizāciju, kas savas sistēmu uzturēšanas stratēģijas ietvaros izmanto reaktīvās un profilaktiskās (preventīvās) apkopes metodes, cenšoties līdzsvarot minimālās izmaksas un prasības, kas aprakstītas standartos/normatīvos un ražotāju instrukcijās. Un tomēr Latvija joprojām atpaliek no citu valstu prakses, kur īpaši populāra kļūst trešā uzturēšanas metode – paredzošā tehniskā apkope (angļu val. “predictive”).
Brīžiem mēs pat neaizdomājamies, ka jau šodien lielākajā daļā ēku ir iespējams izmantot paredzošās tehniskās apkopes metodi (angļu val. “predictive”), bez ievērojamiem ieguldījumiem. Investīcijas ēku automatizācijā pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugušas, tāpēc uzkrātos datus par ēkām var viegli izmantot efektīvākai sistēmu uzturēšanai.
Neatkarīgais datu analītikas centrs “APEX Intelligence”, kuru nodibināja “City Service Engineering”, nodrošina efektīvu ēku datu vākšanu un izmantošanu, kā arī Paredzošās uzturēšanas metodes ieviešanu.
“City Service Engineering” speciālisti var veikt jūsu ēkas sistēmu digitalizācijas analīzi un sniegt ieteikumus, kā optimizēt ēkas uzturēšanu.